Iveta Čikute

Iveta Čikute
Par TTT pirmsākumu (vēsture pirms TTT dibināšanas)
18.02.2008

1952./1953. gada ziemā notika strauja Latvijas sieviešu basketbola izlases atjaunošana. No meiteņu jaunatnes izlases vienlaicīgi pie pieaugušo sieviešu izlases tika klāt pieņemtas uzreiz četras jaunatnes izlases dalībnieces: Ligita Altberga, Helēna Bitnere, Margrieta (Guna) Ieviņa un Iveta Kraukle.
Treniņi notika LVU sporta zālē Lāčplēša ielā 117 (baznīcas) telpās un Vingrotāju ielas sporta zālē (blakus 2. vidusskolai). Notika gatavošanās Valsts sacensībai ar Korejas Tautas republikas sieviešu izlasi. Latvija spēli uzvarēja.
Augstas vietas PSRS spēlēs netika izcīnītas, bet 1954. gadā PSRS meistarsacīkstēs Kijevā Latvija palika pēdējā vietā un tai 1955. gada vasarā Minskā no „B” grupas, izcīnot vismaz otro vietu, bija iespēja nokļūt atpakaļ „A” klasē. Tika izcīnīta 2. vieta un atgriešanās. 1956. gada ziemas sacensības Rīgā notika tālajā Ziemeļblāzmas kultūras namā. Kaut spēļu laukums nebija atbilstošs, uzvaras tika izcīnītas un kopumā Ziemas sacensībās iegūta 4.vieta. Komandā klāt nākusi bija jau Jolanta Kalniņa, tad Ingrīda Strupoviča, Mirdza Jonāne un Astra Straume. No iepriekšējā sastāva vēl spēlēja Rozālija (Lapinska) Zemvalde, Vita Siliņa, Mirdza Auziņa, Dzidra Uztupe, Rasma Bērziņa, kuras kopā ar jaunpienācējām 1956. gada vasaras I PSRS Tautu spartakiādē izcīnīja sudraba medaļas, paliekot vien aiz Maskavas izlases. Tad sekoja neliels atslābums 1957. gadā un jau augšupeja 1958. gadā, kad tika izcīnītas bronzas medaļas.
Pienāca 1958. gada novembris un paplašinātai „Daugavas” komandai, piesaistot Ināru Pirtnieku, Sarmīti Volbeti, vēlāk Dzintru Ķiepi u.c., Tramvaju Trolejbusu Trests pārvaldnieka Aleksandra Zālīša un trenera Oļģerta Altberga vadībā dibinātā TTT sieviešu basketbola izlase ar Hermeja spārnu emblēmu uz krūtīm sāka savu uzvarētājas ceļu 24 gadu garumā gan PSRS meistarsacīkšu, gan FIBA Eiropas kausa izcīņā. Mainījās spēlētāju paaudzes, nomainījās treneri, bet 1955. gada vasarā Minskā iedibinātais uzvarētājas komandas statuss palika nemainīgs.

Iveta Čikute
Neiedomājamās pārmaiņas
18.02.2008

Pa šiem ilgajiem komandas pastāvēšanas gadiem notikušas neiedomājamas pārmaiņas:

  1. Mainījušās bumbas: ādas, igauņu gumijas bumbas, neilona bumbas, tad dažādu sporta firmu bumbas.
  2. Ziemā spēlēja kultūras namos un baznīcās, nestandarta laukumos.
  3. Vasarā spēlēja, tā sauktajos āra laukumos, zem klajas debess pat lietus laikā arī lielā aukstumā un vējā.
  4. Vasaras spēļu formas no veikalā pirkta „poplīna” auduma baķa šuva mammas un citi radinieki vai pašas.
  5. Spēles noteikumi mainījās vai katru jaunu sezonu.
  6. Bieži kā vīriešu, tā sieviešu komandu turnīri norisinājās vienā un tai pašā pilsētā, vienā un tai pašā laikā.
  7. Ar pirmo Eiropas kausu 1960.gadā no Sofijas caur Kijevu un no tās Rīgā atpūtāmies lidmašīnas bagāžas nodalījumā uz koferiem.
  8. 1954.gadā Staļingradā kā mūsu vīru, tā sievu komandas dzīvojām vienā lielā cīņas sporta zālē. Vīriešu galu no sieviešu gala atdalīja pianino un līdztekas, uz kurām bija sakārti mēteļi.
  9. Pirms turnīra pārmērija vīriešu augumu garumu, jo bija nosacījumi, cik komandā var būt dalībnieki, ja ir noteikts skaits „garie”. Tad nu kedās lika paliktņus, lai „uz garo rēkina” varētu palielināt komandā spēlējušo skaitu.
  10. Kā 1956.gadā I PSRS Tautu spartakiādes medaļnieces mūs uzaicināja un mēs bijām Kremlī.
  11. Maskavā ārpus rindas bijām V.I.Ļeņina Mauzolejā (kas toreiz skaitījās liels gods) un Kremļa ieroču palātā.
  12. Apbrīnojām Ļeņingradas Ziemas pili (Ermitāžu), Peterkofu. Maskavā – Tretjakova galeriju u.c.
  13. Kijevā staigājām pa Katakombām pie Dņepras.
  14. Maskavā dažādos gados redzējām „Holiday on ice”.
  15. Staļingradā bijām uz lielā HES, pieminekļa pakājē „Uzvaras kurgāns”.
  16. Ar autobusu izbraucām no Ziemeļosetijas pilsētas Dzaudžikovas pa veco Kaukāza kara ceļu uz Tbilisi.
  17. utt…